otrdiena, 2014. gada 23. septembris

Mans vasaras izjūtu 'Herbārijs'

   Katra diena mums sniedz savu garšas un smaržas baudījumu, dažādas izjūtas, krāsas un tieksmes. Mēs, katrs cilvēks, esam neliels krāsas laukums  uz šīs pasaules lapas dažādu maņu virpuļos, tikai dažreiz esam pārāk nomākti, lai to pamanītu. Ikdienas rūpes ir kā fēnikss, kas no pīšļiem pārvēršas skaistā putnā un no skaistā putna atkal pīšļos. Tas ir kā cikls, tieši tāpat kā vasara, pārejošs periods, kas atkal paceļas vienreiz gadā uz trim mēnešiem.
   Šī mana vasara bija vairāk emociju un vilšanos pilna, nevis piedzīvojumu bagāta, tomēr, lai arī cik daudz pelēko toņu tajā nebūtu paviesojušies, katram mākonītim ir sava zelta maliņa.
   Manā šīs vasaras dzīves upē iepeldēja tumšas pagātnes ēnas, kuras centās sagrauzt manu, jau tā salauzto un simtiem tūkstošiem reižu bradāto un vilku pluinīto sidi. Tās pielavijās caur citu pateiktiem vārdiem un mīdīja manu pašapziņu kā nevienam bērnam nevajadzīgu rotaļlietu. Ieskrāpēja augstu debesīs, virs visu galvām, sāpīgākās dzīves ainas, kuras vēl tika piepušķotas ar meliem. Kā sāls izvelk ūdeni no augiem, tāpat tika sūkta ārā laime no manām dzīslām. Līdz pāri visiem ērkšķiem kāpdami manā zemapziņā iesteidzās eņģeļi – mani labākie draugi.
   Viņi man parādījā uzticības nozīmi. Salīmēja visas plaisas, iebēra jaunu augsni manas dzīves puķupodā, lai varētu uzdīgt jauns, krāsains prieka zieds. Viņi aplēja to ar pateicības un labo atmiņu prieka vārdiem. Sasildīja ar laipniem un sirsnīgiem apskāvieniem. Priecājās par to, tādu kāds tas aug un izskatās, pat, ja kāda lapiņa izdīga tumša un nepateicīga, viņi to nosauca burvīgos vārdos, līdz tā kļuva gaiša un pateicības pilna.
Enjoy everyday of your life, no matter how bad it is
 because maybe someone someday will save your miserable life.
   Pa manu logu iespēdēja vasaras cerības un siltuma stars, kas pārvilka biezu līniju visām sāpēm, visām ciešanām un deva man iespēju uzsākt jaunu dzīvi, deva man cerību uz skaistāku nākotni. Manas sirds melnie aizkari izplēta spārnus un aizlidoja savu ceļu.  Mans prāts jutās kā uz mēles kūstošs vaniļas saldējums, kam nav bail no siltuma, kam galvenais mērķis ir būt laipnam un mīlamam pret sev kārotājiem, nesāpināt un nedzelt asus ledus kristālus baiļu dēļ, bet priecēt. 
   Šī vasara kā jau daudzas citas, bija emociju krāsu pilna, neapstādināma un mīlestības, ilgu pilna un iepriekšējās dzīves beigu jaunais sākums. 


Sammy

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru