Fotogrāfija

Caur kameras lēcu 
Pieskaros pasaulei,
Atpaustu tekstūru,
Pieliecos, nobaudu,
Izgaršoju ar acīm
Cēlāko daili,
Kas sagādā man 
Lielāko baudu.
Iemūžinātas atmiņas
Paliek albuma,
Tikai liesmas to var aprīt,
Pazudināt mūžam.
Aiznest pagātnes ēnās.

Sammy

Laime ir sāpju slepkava,

Alkatīgi iznīcina bailes,
Samaļ miltos asaras,
Ja vien tās nav laimes.

Tā atnāk ar godu
Un aiziet ar smaidu,
Ja iet prom
Nāk atpakaļ pēc laika.

Visam savs laiks, 
Gan smaidīt,
Gan raudāt,
Gan laimei acis vert laikā.

Sammy

Kā vientuļa kļava
Stāvu pļavas vidū,
Kā dinamīta sprādziens 
Domas nāk ārā
Augstā frekvencē pateiktas,
Bet spēlējot vārdu paslēpes
Pazaudētas
Tik skumji man kļūst, 
Kad saprotu,
Ka vienu no šīm dienām
Man atvadas nāksies teikt.

Sammy

Atmiņās

Nekā,
Nekā jau vairs nav
Neko tu man neatstāji
Tikai vājas atmiņas par tavu smaidu
Un dzirksti tavās acīs
Un cerību atkal tajās vērties
Vāju smaržu manās nāsīs
No tām vasar’s naktīm
Un dienām jaukām
Ko pavadījām kopā
Tai stadionā klusā

Tu izdzēsi visu
It visu, kas bija starp mums
Tu aizcirti visas durvis..
Un aizbēgi ar cerību
Tai aizsaulē plašā
Kļūt aizmirsts un augšā nemodināts

Un dažreiz es domāju
Vai tā nav labāk
Bet tad man atmiņās pavīdi tu
Un sāpju atblāzma tev līdz

Visam, kas bija
Tu iegrebi pāri
Biezu treknu vārdu
Kuru, lai kā es vēlētos
Izdzēst nespētu

Un sapnis, kas palika,
Kad kārtējā atmiņu asara
Rit pa manu kaklu,
Lai veidotu jaunu sāpju jūru
Upi vai okeānu,
Lai kā to sauktu tu
Es to saucu par sāpēm,
Ko atstāji man tu,
Kad atstāji mani vienu

Sammy

Cel glāzi sarkana vīna,
Kura asinis notraipa 
Galdautu balto,
Kad vīns ir vārdi
Katra malka spēkā
Dvēseles stīgas plīst
Viena pēc otras glāzes šķīst,
Kad klusums veido zemestrīci
Vājprāts iestājas naktī,
Ko sauc par kaisles vakaru.
Godīga tiesa pastāv vien sapņos
Tajos, kuri panāk mūs naktīs.
Ķermeņus plosa iekāres vētras
Purina miesas kā lupatas vecas.

                                                                                     Sammy

Enģeli nolauz rokas sāpēm
Lai tās neņem jaunus lomus
Lai nerada zvaigznes
Kas rada ēnas

Ēnas ir upuri,
Kam sāp tā spēle
Tumsa ir radīta,
Lai spīdētu gaisma,
Bet gaisma jau nejūt,
Ka tumsa mokās.

Sammy

Ciešanas

Gaisa vietā smēķēju cigāru
Un mazgājos ugunī karstā,
Lūkojos caur būra rāmjiem.
Par ko man gods tā ciest?

Kā aukstu ūdeni sejā,
Es malkoju tavus vārdus dziļi
Un spļauju tos kā liesmas ārā.
Par ko man gods tā ciest?

Kā vējš lapas rudenī
Plēšu matus ārā kaudzēm.
Dzīvotprieks sen jau zudis.
Par ko man gods tā ciest?

Sammy